.
Raidītājs, transiveris … Jaudas pastiprinātāju vajag !!!
Tā es nonācu pie Heathkit.
Kas tad Heathkit vispār tāds bija? Izrādās kompānija ar plašu ražoto radioiekārtu spektru un ne tikai.
Uzņēmumu Heathkit 1911. gadā dibināja Edward Bayard Heath – aviācijas entuziasts. Viņš nopirka paputējušu Bates Aeroplane Co, ko pārsauca par E.B. Heath Aeral Vehicle Co., un ap 1924. gadu sāka ražot un pārdot vieglās lidmašīnas "Heath Parasol" - "konstruktoru" (kit) veidā. Nelaimīgi, 1933. gadā Edward Heath iet bojā jaunas lidmašīnas izmēģinājumu laikā, kompānija tiek reorganizēta, un pārvietota no Čikāgas uz Niles, Mičiganā.
1935. gadā uz bankrota robežas esošo Heath kompāniju nopērk Howard Anthony un sāk ražot un pārdot dažādas iekārtas mazajām lidmašīnām. Pēc otrā pasaules kara Anthony, ar savu uzņēmumu, nopērk lielu elektronikas komponenšu noliktavu un pievēršas elektronikas "konstruktoru" ražošanai. 1947. gadā pārdošanā parādās pirmais detaļu komplekts O1, no kura var izveidot osciloskopu ar katodstaru kineskopu. Komplekts maksāja 39.50$ un no tā izveidotais osciloskops bija noderīgs daudzās jomās – radioaparatūras pārbaudē, skaņošanā, izglītībā un kļuva tobrīd ļoti populārs.
Heath turpināja šādus "konstruktorus" veidot arī citās elektronikas jomās - jomās, kas tobrīd kļuva populāras un nepieciešamas. Protams gatavas iekārtas varēja nopirkt veikalos, bet Heath deva iespēju tās uzbūvēt pašam, lētāk, pie tam gūstot pieredzi un prieku radīšanā. Tā tika izveidoti desmitiem izstrādājumu – radiouztvērēji apraides staciju uztveršanai, mono un stereo pastiprinātāji un daudzi citi. Sākumā konstrukcijās tika pielietota telpiskā detaļu izvietošanas tehnoloģija, tad – iespiestu plašu tehnoloģija. Heath savā produkcijā izgāja caur radiolampu ēru, tad nāca pusvadītāji, tad analogās un ciparu mikroshēmas.
Vismaz divas paaudzes ir vākušas iekārtas no šiem konstruktoriem. Heath visu laiku sekoja tehnikas un tehnoloģiju attīstībai, pieturējās pie esošajiem standartiem, drošības normām, un savus konstruktorus veidoja atbilstošus tā brīža prasībām. Pats dārgākais konstruktors, ko savā laikā izveidoja Heathkit bija Thomas elektroniskās ērģeles, kas kopumā bija lētākas par tādu pašu produktu veikalos.
Bieži Heathkit konstrukcijas atbilda iesācēju līmeņa izstrādājumiem, ļaujot iepazīt tēmu, tās darbības pamatprincipus un radīšanas tehnoloģiju. Konstruktori bija apgādāti ar detalizētiem aprakstiem, kā - soli pa solim, iekārtu savākt, noskaņot, un kā tā darbojās. Daudz tur bija veltīts tādiem aspektiem, kā konstrukciju veidošanas tehnoloģijas un lodēšana. Savākšanai tika piedāvāta speciāla, noteikta kārtība, ar pabeigto operāciju atzīmēšanu tabulā (checklist). Visos aprakstos bija pilnīgas shēmas ar paskaidrojumiem. Tam bija liela pedagoģiska nozīme – varēja apgūt konkrētu elektronikas tēmu, un saprast ar ko saistās iekārtas izveidošana tajā. Apraksti bija papildināti ar nodaļām no rokasgrāmatām – tādām, kā pretestību un kondensatoru marķējumu krāsu tabulām, komponenšu aprakstiem, marķējumiem, izvadu secību un darbības grafikiem.
Heath sadarbojās ar vairākiem skolu izglītības novirzienu radītājiem, tādiem kā NRI, Bell&Howel un apgādāja tos ar elektronisajām iekārtām un konstruktoriem mācību procesiem. 1960. gadā skolas, kuras ASV ieviesa Physical Science Study Comittee, PSCC un Berkeley Phisics Course programmas tika apgādātas ar Heath iekārtām.
1954. gadā aviokatastrofā bojā aiziet kompānijas īpašnieks Howards Anthony un viņa atraitne Heath pārdod Daystrom Company. Daystorm tobrīd jau pieder vairākas citas elektronikas ražotāju kompānijas, un to 1962. gadā zem sevis paņem naftas ieguves iekārtu servisa kompānija Schlumberger Limited. Neskatoties uz visām šīm izmaiņām Heath veiksmīgi turpina savu biznesu un bieži ir pirmais, kas tirgū izlaiž novatoriskus produktus. Domājams, ka naftai tuvu esošā nauda to visādi sekmēja. Tā tirgū tiek izlaists leģendārs AA-100 audio pastiprinātājs, AJ-150 FM tūneris ar digitālo sintēzi, Ciparu pulkstenis GC-1005, GR-2000 krāsu televizors.
1974. gadā Heathkit uz savu Heath konstrukciju būvēšanas instrukciju bāzes izveido "Heathkit Educational System".
Tehnoloģijas attīstās un ražoto konstruktoru spektrs paliek ļoti plašs - bieži vien tas aprobežojās ar gatavas platītes ievietošanu korpusā. Heath, paralēli konstruktoriem, sāk ražot arī tādas pat pabeigtas konstrukcijas, marķējot tās ar papildus burtu W. (OC-1401/OCW-1431 – aeronavigācijas dators).
Personālie datori – tā ir Heathkit īpaša tēma. Pirmās, 1976. gadā, sāka ražot mikroprocesoru bāzētās sistēmas, pašu procesoru un programmēšanas tehnoloģiju apgūšanai (ET-3400). Sistēma bija veidota uz 8 bitu Motorola 6800 procesora bāzes un tai bija 256 baitu operatīvā atmiņa. Neskatoties uz primitīvu datu ievadu (16 podziņu ciparu klaviatūra) un izvadu (rindiņa ar ciparu indikatoriem) uz tās bāzes varēja izveidot elementāras un noderīgas vadības programmas dažādiem procesiem. (Starp citu tā laika amerikāņu Ford Taurus motora vadības sistēmā stāvēja M6800 procesors). Datortehnika tajos gados ļoti strauji attīstījās. Jau pēc 2 gadiem -1978. gadā Heathkit izlaida tirgū mājas datoru Heathkit H8. Dators H8 (un tā modifikācija H89), kopā ar H19 vai H29 monitoriem bija ļoti veiksmīgi produkti tai brīdī. Tie varēja darboties ar savu operacionālo sistēmu HDOS, vai arī ar tobrīd populāro CP/M sistēmu. H89 saturēja divus Zilog Z80 8 bitu procesorus – vienu pašam datoram, otru displejam. Nākošais komplekts H11 nebija tik veiksmīgs, jo bija pārāk dārgs. Tas saturēja DEC LSI-11 16 bitu procesoru un darbojās jau 16 bitu arhitektūrā.
Saskatot potenciālu personālo datoru ražošanā, Zenit Radio Company 1979. gadā Heathkit uzņēmumu atpērk no Schlumberger par 63 miljoniem $, un nodibina jaunu uzņēmumu Zenith Data Systems. Tajā pāriet visa datoru ražošanas līnija un R&D nodaļa ar iestrādēm.
Heath/Zenith bija viena no pirmajām kompānijām, kas uzsāka personālo datoru ražošanu un tirdzniecību. H-89 konstruktors tika pārveidots par nobeigtu konstrukciju un pārsaukts par Zenith Z-89/Z90 un ražots ar monitoru un floppy disku piedziņu. Drīz Z-90 uzlaboja ar 5 Mbaitu cieto disku un ietilpīgākām floppy disku piedziņām. Kopā ar Peachtree Software tika izveidoti datori ar slēgtu programmu sistēmu CPA - grāmatvedībai un materiālu uzskaitei.
Nākošais, ko izveidoja Heath/Zenith bija modelis H-100, kas tika bazēts uz Intel 8085/8088 procesoriem. Tam tika izveidota iekšēja 640x225 pikseļu, 8 krāsu grafika, un tas varēja darboties ar divām tā brīža populārākajām operētājsistēmām – CP/M, un ar savu MS-DOS, ko nosauca par Z-DOS.
1982 gadā Heath izveidoja pirmo mācību robotu – Hero-1. Tas bija domāts robotu vadības sistēmu apmācībām, un sastāvēja no Motorola 6808 procesora, ultraskaņas sensora un manipulatora rokas. Maksāja šis komplekts 999$ un bija pirmais tāds pasaulē.
Turpmākā datoru attīstība izsauca strauju cenu krišanos. Jau1984. gadā IBM PC nokomplektēts dators maksāja par 100 $ lētāk par Heathkit Z-150 analogs konstruktors. Arī sabiedrības intereses mainījās – no datora savākšanas/iegūšanas uz to programmēšanu un praktisku lietošanu.
Tā pakāpeniski uzņēmums Heath samazina savu ražošanu, līdz beidzot, 1995. gadā to pārtrauc un tiek pa daļām pārdots citiem uzņēmumiem. Heath/Zenith ražošana nonāk DESA International rokās, Heathkit Educational Systems materiāli – Don Peterson rokās. Heathkit Educational Systems vēl kādu brīdi darbojās Saint Joseph, Mičigānā, un tomēr 2012. gadā bankrotē.
Heathkit veiksmes pamatā bija vairāki faktori. Pareiza pieeja tirgum, pareizā laikā, kā arī draudzīga attieksme pret pircējiem. Heath sāka augt kopā ar visiem pārējiem, esot mazu solīti priekšā tiem. Otrā pasaules kara vajadzībām saražotā elektronika tika iepludināta brīvā tirgū un radīja interesi, un iespējas pielietot, mācīties un apgūt to. Elektronika visu laiku turpināja attīstīties un interese par to bija liela. Interese visādi tika sekmēta, jo elektronikai un tās nozarēm vajadzēja jaunus speciālistus. Speciālisti bieži veidojas uz entuziasma bāzes, vismaz sākumā. Un entuziastus vajadzēja atbalstīt, sniedzot viņiem pieejamas izejvielas un metodiskus materiālus, kā ar tām darboties. Te savu nišu atrada Hethkit. Viņi sekoja tehnikas prasībām un veidoja tiem atbilstošus produktus, pareizi sakomplektēja tos no kvalitatīvām komponentēm un izlaida tirgū, kā detaļu komplektu, no kura var izveidot kvalitatīvu iekārtu. Vēl viņi pievienoja instrukciju un papildus izglītojošu materiālu - kā to izdarīt. Tautai patika – var iegādāties tā laika prasībām atbilstošu iekārtu, lētāk, un vēl iemācīties - no kā tā sastāv, kā darbojās un kā tai likt pareizi darboties. Aspekts – lētāk, droši ka bija galvenais daudzos gadījumos.
Heathkit iekārtas šobrīd ir pārvērtušās par kolekcionāru cienīgiem eksemplāriem. Tomēr dažas no tām ir spējīgas darboties vēl šodien un godam pildīt savus pienākumus. Kolekcionāri ir apkopojuši Heathkit ražojumus un to dokumentāciju savās mājas lapās. Tā, piemēram lapā:
https://www.nostalgickitscentral.com/heath/heathkit.html
ir apkopota informācija par 1383 dažādiem konstruktoriem.
Heathkit izveidoja un ražoja arī konstruktorus radioamatieriem. Bija ļoti patīkami saņemt kasti ar visām komponentēm un mehāniskajām konstrukcijām, un ar garantiju salikt kopā kādu strādājošu iekārtu.
Minētajā lapā ir apkopota informācija par 275 konstrukcijām amatieriem, starp tiem - 13 amatieru uztvērēji, 25 raidītāji un 54 transiveri. Bez minētajām pamatiekārtām ir virkne dažādu palīgiekārtu, kas ir noderīgas amatiera stacijā, tādi kā antenas ekvivalents, swr mērītājs, antenas tūneris, antenu pārslēdzēji, telegrāfa atslēga un treniņa ģenerators.
Pirmais komplekts amatieriem: uztvērējs AR2, raidītājs AT1 un antenas salāgotājs AC1 ir atrodams Heathkit 1954. gada katalogā. (varbūt bija arī agrāk, bet es neesmu uzgājis vecāku katalogu). Katrs aparāta konstruktors maksāja ap 30 $.
Tad sāk parādīties nopietnākas iekārtas:
Uztvērēji RX1 1958., HR10 1961., HR20 1962., SB300 1963., SB301 1966., SB303 1970. gados.
Raidītāji DX100 1955., DX35 1956., DX20 1957., DX40 1958., HX10 1960., HX11 1961., HX20 1962., HX30 1962., SB 400 1964., SB 401 1966. gados.
Transiveri SB100 1965., SB101 1967., SB102 1970., SB104 1974.,SB104A 1977. gados
Vairākas iekārtas bija paredzēts darbināt pārī, piemēram HR10 ar DX60, HR1680 ar HX1681un SB300 ar SB400 sēriju. Sērijām tika ražotas arī papildus iekārtas, piemēram SB104A papildināšanai ražoja skaļruni SB604, barošanas bloku PS1144, stacijas signāla kvalitātes monitoru SB614, VFO SB644 un stacijas konsoli, kas saturēja pulksteni, taimeru, 2 kW vatmetru, swr mērītāju, vox-antivox slēdzi, antenas komutatoru SB634. Sērijā iederošās iekārtas veidoja vienādā stilā, lai tās skaisti izskatītos uz amatiera galda.
Vēl tika ražoti 19 dažādi jaudas pastiprinātāji, no kuriem viens man iepatikās.
Jaudas pastiprinātājs SB220. Vienkārša, klasiska konstrukcija, apvienota ar barošanas bloku vienā korpusā. Izmēri: 370x210x400 mm (platums x augstums x dziļums), svars 18 kg. 5 diapazoni 80-10m, izejas jauda no divām 3-500Z lampām - aptuveni 700 vati visos diapazonos (mērīts ar lampu voltmetru uz antenas ekvivalenta). Darba zirgs.
Kas mainīts, uzlabots: mehāniskais antenas relejs nomainīts ar 2 vakuuma relejiem un vienu parasto releju, uzlikts releju sekvencers un PTT uz pusvadītāju vadības sprieguma līmeņiem, 3-500Z lampas nomainītas ar ķīniešu grafīta anoda 3-500ZG lampām, kurām izrādās - ir citas darba raksturlīknes. Pareizais darba punkts tika panākts saīsinot tīkliņa priekšsprieguma zennera diodi līdz ar ko atverot lampas vairāk vaļā.
Pastiprinātājā pielietots pavājš transformators un anoda sprieguma iegūšanai tiek lietota sprieguma dubultošanas shēma. Tā rezultātā notiek paliels anoda sprieguma kritums signāla brīdi, kas tomēr atstāj iespaidu uz signāla kvalitāti.
Mans SB220:
Jaudas pastiprinātāja montāžas instrukcija (dažas lapas demonstrācijai):
SB220 shēma:
Radioiekārtas konstruktoru veidā vēlāk ražoja arī citas firmas: Allied Radio, Knight Kits, Laffayete Radio, Radio Shack, Dynaco (Dynakits), H.H. Scot Inc., Fisher, Eico, Southwest Technical Products, David Hafler Company un citi.
Teksts koriģēts 2024. gada 23. augustā