.

Ap 1970. gadu, kad apguvu radio lietas pie Artura Melngalvja YL2PW, pie viņa bija iespēja lasīt žurnālus QST. Žurnāli bija noderīgi angļu tehnisko tekstu tulkošanai (viena no disciplīnām, kas bija jāapgūst tehniskās augstskolas angļu valodas apmācībā), jo saturēja daudz vispārizglītojošu materiālu par dažādām tēmām – pusvadītājs, LED, FET utt. Bez tam tur bija daudz shēmu un tehnisku risinājumu uz modernu komponenšu bāzes, ko varēja atkārtot, ja tādas dabūja, vai prata aizvietot. Bija vērtīgi amatieru radio konstrukciju un rūpnīcās ražoto iekārtu apraksti un reklāmas. Katrā žurnālā, uz pēdējā vāka bija firmas Drake iekārtu reklāma ar nelielu aprakstiņu. Tobrīd tas likās sapnis…

Pirms kādiem diviem gadiem vācu e-bay pēkšņi pārdošanā parādījās Drake R-4B uztvērējs ar skaļruni "for parts only" pa smieklīgu cenu. Fotogrāfijās iekārta izskatījās pilnīgā komplektācijā, bet nosacījums – sūta tikai pa Vāciju. Mūsdienās šie jautājumi ir nokārtojami ātri un pēc pāris nedēļām uztvērējs bija pie manis. Nedaudz pacīnījos ar bloķējošajiem kondensatoriem pie lampām, nomainīju elektrolītiskos, un uztvērējs atgriezās savos rūpnīcas parametros. Iedegos, un meklēju tālāk – raidošo bloku un barošanas bloku. Abus atkal sameklēju Vācijā ar līdzīgiem nosacījumiem. Raidītāja bloku gan jaunāku – T4XC, bet atkal - ar sadedzinātu antenas/barošanas releju un tā vadības ķēdi, atkal pa sviestmaizi "for parts only". Releju aizmainīju ar citu, savādāku, vadības ķēdi pārrēķināju atbilstoši jaunajam relejam un trūkstošo lampu nopirku (6CG7 =6FQ7). Viss darbojās, kā pienākas. Telegrāfa signāla frontes uz osciloskopa – kā grāmatā zīmētas. Kabeļus salodēju, saspraudu, un jau gadu, brīdi pa brīdim, ar viņu pastrādāju ēterā.

Ja reiz tā, tad, kas tas Drake tāds bija?

Uzņēmumu R.L. Drake Co. 1943. gadā Daitonā, Ohio nodibināja Roberts Lloyd Drake. Viņš bija radioamatieris - W8CYE. Pirmā viņa produkcija bija radio joslu filtri (F-15U) un, pēc USmil Signal Corps pasūtījuma - 3 lampu uztvērēji BC-125-A. Pēc kara beigām pieprasījums pēc militārajām radioiekārtām samazinās, un uzņēmumam iestājas neliela krīze. Viņi ražo dažādus izstrādājumus – krūzītes, galda lampas u.c. 1953. gadā firma pārceļās uz Miamisburgu, Ohio un tobrīd tajā strādā 12 darbinieku. Viņi sāk ražot radioamatieriem noderīgas lietas – Q reizinātāju HRO un National firmu uztvērējiem un produkta detektoru Collins Radio uztvērējiem. Pēc kara šos uztvērējus noņēma no bruņojuma un pārdeva amatieriem. Roberts pilnveidoja savu Hammarlund uztvērēju, bet nebija pilnībā apmierināts ar to. Viņam radās doma – izveidot pašam savu uztvērēju.

Tā 1957. gadā radās modelis Drake 1-A. Uztvērējs bija veidots SSB un CW signālu uztveršanai amatieru 80 – 10 metru diapazonos, un stipri atšķīrās no citiem, tajā laikā ražotajiem. Vispirms tam bija neparasts izskats. Stipri līdzīgs datora "tornim" – šaurs, augsts un dziļš (16.8 x 27.5 x 37.5 cm). Svēra aptuveni 8.2 kg, stipri vieglāks par pārējiem tobrīd.

Uz priekšējā paneļa bija tikai darbam nepieciešamās pogas un slēdži (6 gab). Shematiski radiouztvērējs bija veidots kā labi sabalansēts 13 lampu superheterodīns ar 3 signāla pārveidošanām (starpfrekvences: 2.9 – 3.5 MHz, 1.1 MHz un 50 kHz) un produkta detektoru.

Izmantots sekojošu lampu komplekts: 6BZ6 rf, 6AB4 xco, 6BE6 mixer1, 6BQ7A vfo, 6BE6 mixer2, 6BY6 3-conv, 6BZ6 if, 6BJ8 avc amp/rect, 12BA6 calib, 12AU7 prod det, 12AU7 lf osc/af1, 12AQ5 af out, 12X4 rect. Pateicoties maztrokšņainajām 6BZ6 lampām galvenajā signāla traktā, uztvērējs bija ļoti kluss.

Viņam bija iebūvēts skaļrunis (uz aizmugurējās sienas) un ieslēdzams 30 db signāla ateneators antenā, S-metrs un 100 kHz kalibrators. Salīdzinot ar citiem, 1-A uztvērējs bija ļoti kluss, nezvanīja, nesvilpa, respektīvi – avangardisks. Mehāniski izveidots ļoti stabils, audio - bez čirkstoņas un fona. Jutība augsta, 2 ātrumu verneris maiņkondensatoram. AGC laika konstante SSB – 2 sekundes, kas signālu padarīja īpaši patīkamu. Signālu izdalīšanai uztvērējā bija izmantoti tikai LC filtri un kontūri.

Maksāja viņš ap 200 $, un bija iecienīts amatieru vidū. Krāsots melnā krāsā, tas ieguva iesauku "melnā kaste". Ar šo uztvērēju interesants fakts ir tas, ka Dreiks piedāvāja šo uztvērēju ražot kompānijām: National, Hammarlund un Hallicrafters, bet neviena to nevēlējās.

Lai sekmētu šī uztvērēja tirdzniecību Drake sāka pielietot tirgotāju ķēdes pakalpojumus (Retailer net), pie kuras pieturējās visā savā tālākā darbībā.

Lai arī SSB tai laikā kļuva arvien populārāks, Amatieri vēlējās strādāt un klausīties arī AM signālus. 1-A tam nebija piemērots. Dreiks veidoja nākošo uztvērēju un 1959. gadā izveidoja 2-A. Šo uztvērēju Dreiks piedāvāja ražot Globe Radio un Hallicrafters, bet atkal saņēma atteikumu. Tad to nedaudz modificējis, un no 1960. gada, sāka ražot pats, kā 2-B.

Uztvērējs Drake 2-B

Uztvērējs paredzēts SSB, CW un AM signālu uztveršanai amatieru diapazonos, ar iespējām paplašināt uztveršanu arī citos diapazonos. Uztvērējam tika mainīta forma un izskats. Plakana skala ar rādītāju, kas rāda frekvenci, aizņēma gandrīz trešdaļu no priekšējā paneļa (līdzīga VEF-12 skalai). Uztvērēja izmēri - 17.5 cm x 30 cm x 23 cm (augstums, platums, dziļums). Svēra 6.6 kg. Vairs nebija iebūvēts skaļrunis, bet tas novietots citā korpusā, kopā ar Q-reizinātāju.

Shematiski – superheterodīns ar 3 pārveidošanām (starpfrekvences: 3.5 – 4.1 Mhz !, 455 kHz, 50 khz)). Izmantotas 10 lampas: 6BZ6 rf, 6U8 mixer1/xco, 6BE6 mixer2/vfo, 6BE6 mixer3/xco, 6BA6 if, 6BE6 prod det/bfo, 6BF6 det/avc, 6BN6 af1/bias rect/anl, 6AQ5 af out (1 vats), 6X4 rect. 1N34 BIAS Rect. Cena – 280$.

Uztvērēja jutība 0.5 mkV.

Sākot ar šo uztvērēju Drake frekvences mainīšanai vairāk nelieto maiņkondensatoru, bet ar serdeni maina spoles induktivitāti. Šī metode tiek pielietota arī visās turpmākajās Drake konstrukcijās.

Drake 2-C

Uztvērējs 2C radās 1966. gadā pārstrādājot uztvērēju 2B. Daļu lampu aizmainīja ar tranzistoriem. Arhitektūru atstāja iepriekšējo. Uztvērējā palika 5 radiolampas, 7 tranzistori un 3 diodes. Pārveidoja arī ārējo izskatu – atteicās no horizontālās skalas, tā vietā ievietoja apaļu disku, kā 1A modelī. Jaunais uztvērējs sastāvēja no: 12BZ6 rf, 12AU6 mixer1, 2N3394 xco, 12BE6 mixer2/vfo, 12BE6 mixer3/xco, 1N270 det, 2N3394 af1, (2) 1N270 prod det, 2N3394 bfo, (2) 2N3394 af, 2N3394 avc, 40310 af izeja. Uztvērējam pamatā bija 5 diapazoni, bet viņš bija papildināms ar jauniem diapazoniem lai klausītos 27 Mhz CB, tagad arī 8 WARC diapazonus. Maksāja viņā 230 $. Šim uztvērējam (vēlāk, 1967. gadā) izgatavoja lētu, speciālu telegrāfa papildiekārtu Novice kategorijas amatieriem ASV:

Drake 2NT raidītāju.

Raidītājs darbojās tajos pašos amatieru diapazonos, kā uztvērējs, telegrāfā, un ar kvarca fiksētu frekvenci. Kvarcu varēja mainīt (iespraust) uz priekšējā paneļa. Tā izejas jauda bija ap 75-100 vati (izejā viena 6HF5 lampa). Cena šai iekārtai 1966. gadā bija 129 $. Vēlāk amatieri paši pilnveidoja šo iekārtu, kvarca vietā pieslēdzot peldošu ģeneratoru – Heathkit VF-1 VFO pa 19.95 $, vai Halicrafters HA-5 VFO.

Drake TR-3

1963. gadā Dreiks izveido savu pirmo transīveri Drake TR-3. Tas veidots uz 20 radiolampām un ar 9 Mhz starpfrekvenci, ar kvarca kristālu filtru. Izejā tam trīs TV izvērses lampas 12JB6 (100-150 vati CW). Momentāli šis transīveris kļuva ļoti populārs. 1965. gadā Dreiks varēja atļauties nopirkt (paņemt zem sevis) Inlandes pārbaudes laboratoriju (Cook Electric, Chikago, IL) un pārsauca to par Dayrad. Dažus gadus vēlāk šī laboratorija pašlikvidējās darba trūkuma dēļ un darbinieki ar aparatūru turpināja darbu Drake uzņēmumā.

Drake TR-3 bija 7 amatieru diapazoni (10 metri – 3 daļās), AM/SSB/CW, un sākot ar šo transīveri Drake iekārtas pieņem tradicionālo Drake izskatu un komplektāciju. Transīvera izmēri 273x140x366 mm (platums/augstums/dziļums). Transīverim vajadzēja barošanas bloku AC-3, ko parasti montēja skaļruņa MS-3 korpusā. Vēl tika ražotas papildus iekārtas – noice blanker – 34NB, 12 voltu barošanas bloku- DC3, un atsevišķu VFO – RV-3, montējamu skaļruņa blokā.

Turpinot tradīcijas, un pilnveidojot risinājumus, 1967. gadā tika uzsākta transīvera TR-4 ražošana. TR-4 bija iepriekšējā TR-3 uzlabota versija, kurā ģeneratoru (VFO un BFO) ķēdes izveidoja uz tranzistoriem. Daudzi uzskata TR-4 par labāko lampu transīveri, kas vispār ir ražots. TR-4 vēlāk ieviesa vēl kādas 4 modernizācijas.

Transīverus TR3, no 1963. līdz 1974. gadam ražoja nepārtraukti, tad, no 1974. gada turpināja ražot TR4, tad no 1977. gada - TR4C, TR4Cw, TR4Cw/rit un to ir saražots un pārdots tūkstošiem.

1968. gadā uz TR4 platformas izveido un ražo transīveri TR6 + RV6 (split ģenerators) sešu metru diapazonam.

1966. gadā Drake izveidoja jaunu produkcijas konceptu "Drake twins" (Dreika dvīņi). Iekārta sastāvēja no atsevišķi nopērkamiem - uztvērēja un raidītāja. Pirmais uztvērējs bija R4 un tam atbilstošais raidītājs bija T4, tad T4-X. Šai sērijai sāka ražot arī dažādus aksesuārus: W-4 vatmetru, MN-4 antenas tūneri, MS-4 skaļruni, un AC-4 barošanas bloku. Uztvērēju R4 drīz nomainīja jauns modelis R4A, kā arī sāka ražot L4 jaudas pastiprināju un MN-2000 antenas tūneri. (Drake L4 un MN-2000 esot bijušas tobrīd pasaulē visvairāk pieprasītās amatieru iekārtas. Tās ir sastopamas, un labi strādā, arī vēl tagad).

L4 (arī vēlākie L4A un L4B) jaudas pastiprinātāji ir veiksmīgi dizainēti un uzkonstruēti divu EIMAC 3-500Z (iepriekš 3-400Z) lampu pastiprinātāji. Shēma ir elementāra, un sastāv no ieejas salāgošanas ķēdēm, lampām, zemēta tīkliņa slēgumā un izejas Pi kontūra. Viss pareizi aprēķināts un sabalansēts. Ražošanā tika lietotas kvalitatīvas komponentes, un pastiprinātājs bija drošs. Arī vēl šobrīd šie pastiprinātāji, līdzās ar identiskajiem Kenwood TL922 un Heathkit SB-220, tiek lietoti, daudzās amatieru stacijās. Divu lampu normāla izejas jauda ir ap 600 - 700 vati CW, publikācijās lieto PEP jaudas apzīmējumu un tas izskatās iespaidīgāk - 1500 vati. No personīgās pieredzes – šiem pastiprinātājiem anoda sprieguma iegūšanai tiek lietota sprieguma dubultošanas shēma un pavāji transformatori, kā rezultātā tomēr notiek pārāk lielas anoda sprieguma svārstības starp signāliem un brīvgaitu, kas rezultātā ietekmē izejas signāla kvalitāti.

Pati 4. sērija sastāvēja no uztvērējiem R4, R4A, R-4B, ko vēlāk nomainīja ar R-4C. Šiem uztvērējiem ražoja raidītājus/transīvera papildinājumus T4, T-4X, T-4XB un pēdējais T-4XC. Viņi savā starpā bija aizmaināmi.

Tā, kā R4 uztvērējs bija izdevies ļoti veiksmīgs, asociācija Radio New York Woldwide piedāvāja Dreikam izveidot labu īsviļņu uztvērēju apraides un citu staciju uztveršanai. Tā, bāzējoties uz R4 konceptu, tapa uztvērējs SW-4, kurš frekvenču diapazonā no 0.15 – 26.00 Mhz varēja uztvert stacijas amplitūdas modulācijā – AM. Uztvērējam ielika citu zemfrekvences izeju – divas pret taktā slēgtas lampas, kas uzlaboja audio izejas kvalitāti. Šo uztvērēju piedāvāja ražot firmai RCA, kas tobrīd ražoja līdzīgu uztvērēju CRM-R6A, bet tā no ražošanas atteicās. Tad Drake turpināja SW-4 ražot pats, un drīz to modificēja par SW-4A, aizmainot dažas lampas ar tranzistoru ķēdēm to vietā.

Tad, 1966. gadā, Drake kompānijā strādājošais Ronalds E. Wysongs izveidoja tam brīdim ļoti revolucionāru un inovatīvu iekārtu – amatieru radio stacijas konsoli Drake C-4. Konsole bija veidota Drake tā brīža iekārtu tipiskajos izmēros ( 274x140x324 mm) un saturēja vienuviet sekojošus mezglus:

Ar 60 Hz motoru vadītu 24 stundu pulksteni un 9-10 minūšu taimeri,
Pilnu stacijas elektro sadali ar 4 - 120 voltu 15 ampēru un vienu 240 voltu 20 ampēru automātisko drošinātāju aizsargātām izejām stacijā ietilpstošo iekārtu barošanai un aizsardzībai, Iekārtas bija iespējams sadalīt starp "fāzēm" (ASV ir šķeltā transformatora tīkla barošanas sistēma, kur fāze ir nosacīts lielums 😊). Izveidots drošs iekārtas elektriskais zemējums.
Vadības daļu ārējam antenas komutatoram 5 antenām (pats komutators – ar 24 voltu, 2 ampēri motora vadīts pārslēdzējs, izveidots āra apstākļiem. Visas nelietotās antenas tiek sazemētas.
Pievienojums telefona līnijām, atbilstoši ASV standartiem,
Antenas stāvviļņa VSWR un 2000 vatu jaudas mērītājs,
Iekārtu vadības slēdzis (TRCVR, Dual RX - TX utt),
Antenas rotora vadība tobrīd populārajiem III un IV sērijas HAM-M rotoriem.

Stacijas konsole sākotnēji bija paredzēta Drake R4 uztvērējam un Drake T4X/T raidītājam (kopā transīverim). Tomēr tai varēja pieslēgt arī gandrīz visas vēlākās Drake konstrukcijas un kopumā tas kļuva populārs un noderīgs produkts amatieru stacijā.

1966. gadā Drake savās konstrukcijās sāka pielietot iespiesto plašu tehnoloģiju, pirmā no tām uztvērēja R4B zemfrekvences daļa.

Drake leģendārā 4 sērija kļuva arvien populāra. Pirmās leģendas bija R4-B uztvērējs ar T4-XB raidītāju (kas darbojās arī kā stacijas transīvera daļu) un L4-B uzlaboto jaudas pastiprinātāju. Ražoja 4-6 komplektus dienā. Uzņēmums paplašinājās, jo vajadzēja papildus telpas ražošanai.

Nākošais kvalitatīvais lēciens bija R4-C uztvērējs. Pēc arhitektūras - tas pats R4B, bet daudzi bloki tam ir pārstrādāti uz tranzistoriem. Šo jauno uztvērēju, aptuveni 1970. gadu vidū, iegādājās arī amatieris Robs Šervuds (Rob Sherwood, NC0B) no Denveras, Colorado. Neskatoties uz to, ka viņam uztvērējs ļoti patika, viņš sāka to uzlabot, un izveidoja tam jaunu pirmās starpfrekvences IF kvarca filtru - CF-600/6. Filtrs kardināli izmainīja uztvērēja parametrus. Ja ar esošo 4 kristālu filtru uztvērējam 1. starpfrekvences josla bija 8 kHz/6db un 32 kHz/60 db, tad pieliekot jauno CW filtru, ar 6 kristāliem, ieguva: 0.6 kHz/6 db un 2 kHz/60 db! Tas tobrīd bija fenomenāls sasniegums, jo radikāli paaugstināja uztvērēja selektivitāti un dinamiku. Saskatījis potenciālas biznesa iespējas, Šervuds izveidoja firmu "Scherwood Engineering Inc." un sāka ražot šim uztvērējam speciālus CW un SSB filtrus, kā arī pārslēgšanas platīti ar relejiem, un citus nepieciešamos aksesuārus ar ko papildināt uztvērēju. Drake R-4C bija pirmais uztvērējs, kuram sāka lietot šādu "Roofing kvarca filtra" tehnoloģiju. Nākošais to izmantoja TenTec savā Orion, un vēlāk, arī daudzi citi pasaulē. Bez roofing filtru ražošanas Šervuds izveidoja ļoti kvalitatīvu mērījumu laboratoriju un nodefinēja standartu, pēc kura varētu salīdzināt savā starpā dažādas radioamatieru iekārtas. Standarts tika izveidots tabulas veidā, bet viņa laboratorija pati veica iekārtu parametru mērījumus. Daudziem amatieriem kļuva saprotams, kādiem parametriem būtu jāatbilst radioamatieru aparatūra un kādi parametri katrai no tām ir. Amatieri sāka izmantot šo tabulu savu nākošo iekārtu izvēlei, un ar laiku tā kļuva par amatieru "zelta standartu". Pirmais aparāts, kurš tika kārtīgi nomērīts, un iekļauts šajā tabulā, bija Drake R4-C (ar un bez roofing filtra). Vēlāk, kad George Cutsogeorge, W2VJN firma INRAD Knoxvillā, TN sāka ražot vēl labākus filtrus, Šervuds pārtrauca savu filtru ražošanu. Šobrīd arī INRAD ir pārtraucis šo filtru ražošanu. Šervuda tabula arī šobrīd ir viens no iespaidīgākajiem kritērijiem Iekārtu salīdzināšanai un izvēlei, tā visu laiku tiek papildināta ar jaunu iekārtu mērījumiem, un atrodama internetā: https://www.sherweng.com/table.html

Šervuds, kārtīgi izpētījis un nomērījis parametrus R4-C uztvērējam, atrod vēl trīs papildinājumus – izveido citu zemfrekvences pastiprinātāju tam (uz mikroshēmu LM 3037) , kas mazāk trokšņo un ir brīvs no radiolampas mikrofona efekta, efektīgāku 12 V barošanas sprieguma filtrēšanu (ar tranzistora, vai mikroshēmas – LM 340-T vai 7812 palīdzību) un jaunu produkt-detektoru (uz TL442 bāzes). Visus trīs papildinājumus Šervuds, kopā ar Heidelmani publicē HAM radio žurnālos un izveido, kā papildinājuma platītes, ko tirgo radioamatieriem. Jāpiezīmē, ka pasaulē tajā laikā notiek pārorientēšanās no lampu iekārtām uz tranzistoriem. Vienu brīdi ir populāri – aizvietot radiolampas ar speciāli veidotām tranzistoru konstrukcijām, ko tieši iesprauž lampu panelītī. Firma Sartori Associates no Texas izstrādā un laiž tirgū gandrīz visu lampu aizvietotājus Drake 4 sērijai, uz tranzistoriem (pa 23.00 $ gabalā). Lai arī tiek solīta uztvērēja jutības paaugstināšanās uz augstākajiem diapazoniem, tie kaut kā neiegājās. (Ja iekārtu veido uz tranzistoriem, tad tā jāveido uzreiz savādāka).

Drake labā slava aug un visu viļņu uztvērēja SW-4A vietā 1970. gadā sāk ražot SPR-4 uztvērēju. Tas, salīdzinājumā ar priekšgājēju, var uztvert signālus jau AM/SSB/CW darba veidos, paredzēts no .15 Mhz – 30.00 Mhz diapazoniem, nomainot kvarcus uztvērēja iekšā. (8 diapazoni 500 khz joslās). Divkārša pārveidojuma superheterodīns (5.645 Mhz un 50 khz), joslu platumi - 400Hz / 2.4 Khz / 7.2 khz. Jutība 0.5 mkV - AM, 0.25 mkV - CW un AM režīmos. Zemfrekvences pastiprinātāja izejas jauda – 3 vati. Izmēri 274x140x324 mm, cena tobrīd - 449.00 $

Aug arī 144 Mhz FM sakaru popularitāte, līdz ar ko Drake izlaiž ML-2 "Marker Luxory" 144.00 Mhz transīveri. Maza, melna kastīte (191 x 64 x 267 mm), ar stiprinājumiem, kas ļauj to instalēt automašīnā. Divu pārveidošanu superheterodīns (10.700 Mhz, 465 kHz). Frekvenču ģenerators stabilizēts ar kvarciem. Vieta -12 kvarciem, bija 6 kanāli – gan simpleksi, gan dupleksi, ar dažādām uztveršanas un raidīšanas frekvencēm. Lietotas gan radiolampas, gan tranzistori. Izejas jauda virs 10 vatiem. Var barot gan no 13.8 V mašīnas akumulatora, vai apgaismas tīkla, lietojot speciālu barošanas bloku. Cena – 300 $. Reāli šī transivera plates ražoja Trio-Kenwood Japānā bet Drake tikai pabeidz viņa ražošanu ASV.

Nākošie transiveri: TR-22, TR-22C, un TR-33C bija mazi 2-metru FM transiveri, kuriem bija sava iebūvēta teleskopiskā antena un lādējamas baterijas barošanai. Arī tos ražoja Trio-Kenwood, kā savus modeļus Japānā, ar citiem nosaukumiem.

Drake UV-3 FM transīveris tika ražots ASV un darbojās 144, 220, un 440 MHz amatieru diapazonos.

Dreika pievēršanās VHF diapazonam un veiksmīgi sakombinētā (importētā) aparatūra atvēra viņam vēl vienu tirgus daļu – jūras/krasta sakarus. Drake portatīvie transīveri TR-22 un TR-22M, TR-22C un TR-33C tika izveidoti speciāli jūras un loču sakariem FM, bet vēlāk SSB darba režīmos.

Atgriežoties pie īsviļņiem, 1973. gadā veiksmīgie 4. sērijas B modeļi tika aizvietoti ar jauniem C tipa modeļiem, kas bija būvēti uz pusvadītājiem. Citādi šīs sērijas iekārtas bija savstarpēji aizvietojamas. Sāka ražot jaunas iekārtas: Drake R-4C uztvērēju, Drake T4-XC raidītāju/transivera daļu. Tagad tajos ielika kvarca filtrus, jau kā galvenos selekcijas filtrus. Vēl tika izveidots, un sāka ražot, 144 Mhz transverteri, pieslēdzamu pie 4 sērijas iekārtām – Drake TC-2. Vēl sāka ražot Drake SC-2, kā atsevišķu konverteri 144 Mhz diapazonam un Drake TC-6 un Drake SC-6, tādiem pašiem mērķiem - 6 metru diapazonam.

Dreika un viņa 4 sērijas iekārtu popularitāte turpināja augt jau visā pasaulē. Viņa ražoto aparatūru lietoja Jordānijas karalis Husseins, Barrijs Goldvaters, Roy Neal, Ronnie Mislap un citi. Amatieru radiostacija uz kuģa Queen Mary bija pilnībā nokomplektēta ar Drake iekārtām, arī non-stop karstā gaisa balona ekspedīcijās pāri kontinentam un apkārt zemeslodei lietoja Drake iekārtas. Non-stop Voyager lidojums arī tika nodrošināts ar Drake iekārtām. Daudzas DX ekspedīcijas tolaik veda sev līdzi Drake iekārtas. Bija gadījumi, kad šīs iekārtas izmantoja arī komerciāliem sakariem ar kādu attālāku zemes punktu.

Visā šajā laika plūsmā kompānijai Drake ir divi nozīmīgi pagriezieni:

1975. gadā mūžībā aiziet R.L.Drake Sr., un uzņēmuma vadību pārņem viņa dēls Peter W. Drake
1977. gadā Franklinā, Ohio, pie 123. ceļa tiek nopirkts zemes gabals, kurā jau 1978. gadā uzbūvē 4000 kvadrātmetru lielas ražošanas telpas. Ražošanu pārceļ uz turieni, bet vadība un ofiss paliek vecajās telpās Miamisburgā.

Tehnika attīstās, konkurenti neguļ, un lai arī cik veiksmīgi kompānijai veicās ar 4. sērijas ražošanu un pārdošanu, ir jādomā par nākotni. 1977. gadā tiek izstrādāta jauna – 7. iekārtu sērija. Izveido un sāk ražot jaunu TR-7 transīveri, R7 uztvērēju, L7 un L75 jaudas pastiprinātājus, WH-7 vatmetru un MN-2700 antenas tūneri. Uztvērējs un transīveris ir pilnīgi uz pusvadītājiem.

Drake TR7

Ir transīveris ar "uz augšu" pārveidošanas arhitektūru (1. IF - 48,05 Mhz, 2. IF - 5.645 Mhz), frekvenču sintezatoru un ciparu skalu. Dreiks ir pirmais, kas amatieru aparatūrā realizēja šo "Up-Conversion" principu. Viss, protams, pusvadītāju tehnoloģijā. Transiveris iekšā konstruktīvi veidots īpatnējā bloku veidā, kur atsevišķi funkcionālie bloki saspraužas mātes platē (Parent board). Barošanas bloks transīverim – PS-7 bija citā korpusā, tikpat liels, kā transīveris (13.8 volti, 25 A). Izejas jauda transiverim - 180 vati. Saražoja ap 10700 TR7, tad to 1980. gadā nomainīja ar TR7A. TR7 lietoja ne tikai amatieri, bet arī komerciālie dienesti saviem sakariem. Pilns komplekts, ar barošanas bloku, ventilatoru, NB un mikrofonu tolaik maksāja ap 2170 $. Lietotāji ļoti slavē šo aparātu tā drošības un labo parametru dēļ. Lai ar TR7 strādātu sadalītajā (split) režīmā, kā papildus ģeneratoru ražoja Drake RV-7. MS7 bija viņa ārējais skaļrunis.

Drake R7 (R7A)

Ir uztvērējs, kas ražots TR7 stilā. Pilns diapazonu 10-30000 khz pārklājums. AM/SSB/CW/RTTY darba veidi. Izmēri 347x131x360 mm svars 7,9 kg, Cena ap 1500$. Modeļi atšķīrās ar pielietotajiem filtriem un NB tipu.

Drake L7 (L75)

Divu EIMAC 3-500Z lampu jaudas pastiprinātājs. Nopietns darba zirgs, sadalīts divās kastēs. Pats pastiprinātājs un 2500 voltu augstsprieguma bloks. Diemžēl atkal ar sprieguma dubultotāju. Dizains izveidots kā citām 7. sērijas iekārtām. Amatieri nomaina augstsprieguma bloku ar citu – līdz pat 3500 voltiem no tās, un iegūst 1250 vatus kvalitatīvu signālu no pastiprinātāja kastītes. Pastiprinātāja kastītē atrodas arī kvēles transformators un nopietns ventilators. Sākotnēji pastiprinātājā 10 metru diapazons ir bloķēts, lai nepieļautu tā izmantošanu CB diapazonā. Ir instrukcijas, kā to atvērt. Drake L75 ir jaudas pastiprinātājs ar vienu 3-500Z lampu un korpusā iebūvētu augstsprieguma transformatoru. (Jauda uz pusi mazāka).

Drake UV-3

Tirgū parādījās 1978. gadā un atkal bija "pirmais tāds", šoreiz – vienā korpusā 146 Mhz, 220 Mhz un 450 Mhz transīveris.To varēja lietot gan kā bāzes staciju, gan kā mobilo staciju. Uz šīs stacijas bāzes vēlāk izveidoja un ražoja arī populāru jūras staciju MRT-55.

Bez visa cita Drake secīgi ražoja arī trīs vienkāršus un populārus kuģu uztvērējus RR-1, RR-2 un RR-3.

Sērijas 7 panākumu rezultātā Drake pārveidoja TR-7 un R-7 par iekārtām primāriem kuģu sakariem – attiecīgi TR-4310 un R-4245. Tās bija standarta 19" statnēs ievietojamas konstrukcijas. Bet uz L7 un MN-2700 bāzes tika izveidotas iekārtas L-77 un MN-4438, kas bija domātas saslēgt ar kuģu TR-4310 un R-4245.

Lai arī 7. sērijas aparāti bija stabili un populāri, amatieru tirgū sāk dominēt citas vēsmas. Tirgus sāk piepildīties ar citiem – lētākiem, un ne sliktākiem produktiem. Collins-380, Japāņu transiveri. Drake TR7 maksāja 2100 $ un pats Drake saprata, ka tas ir dārgi. Kā budžeta variantu 1981. gadā izveidoja TR-5, kas pēc skata bija kā vienkāršots TR-7, bet iekšā saturēja TR4 tehnoloģiju, papildinātu ar WARC diapazoniem un frekvenču sintezatoru. Izejas jauda tam - 80 vati. Cenu noteica – 800 $. Transiveri nepirka, jo aparāti ar līdzīgiem parametriem tobrīd maksāja ap 500 $. (Pat neskatoties uz to, ka TR-5 tobrīd bija viszemākais fāžu troksnis jaucējos.) Dreiks jautājumam piegāja radikāli – lika retaileriem savākt visus transiverus un to rezerves daļas un nogādāt atpakaļ rūpnīcā. Atceļā furgons cieta katastrofā, tika šašķaidīts un visi TR-5 izkaisīti negadījuma vietā. Pasaulē šobrīd atrodami vairs tikai kādi 300 TR-5 eksemplāri.

Bija vēl viens mēģinājums izveidot kaut ko amatieriem. Uz esošo iestrāžu bāzes tika nodefinēts, kam būtu jābūt jaunajā transiverī: WARC diapazoni (bija TR-5), sintezators VFO (bija TR-5), upconversation (bija TR-7), auto antenas tuneris, Notch filtrs, TR-7 stils, daudzas funkcijas veic mikroprocesori. Tādam būtu jābūt 90-gadu Dreikam.

Pie projekta sāka strādāt inženieri Steve Koogler un Neil LeSaint. Eksistē vairāki jaunā TR-7B un TR-8 atšķirīgi eksemplāri, kaut kādā veidā saglabāti. 1982. gadā Dreiks darbus pie šī projekta pārtrauca un dokumentāciju pilnībā iznīcināja.

Drake pārgāja pilnīgi jaunā un produktīvākā nišā – satelītu televīzijā.

1981. gadā Drake pievērsās mājas satelītu uztvērēju ražošanai. Tobrīd tas bija pilnīgi jauns produkts tirgū. ESR-24 (Earth station Receiver 24 channels) tirgū parādījās 1981. gada novembrī. Modelis bija veiksmīgs un drīz Drake sāka ražot to, kā OEM produktu arī citām kompānijām. 1983. gadā bija nepieciešams ražošanu paplašināt, tāpēc tika noīrētas papildus ražošanas platības Springboro Pike. Augošais pieprasījums pēc satelītiekārtām un tai pašā laikā amatieru radio iekārtu tirgus straujš kritums FCC prasību dēļ, kā arī ārzemju kompāniju konkurence liek Drake samazināt amatieru iekārtu ražošanu praktiski līdz nullei.

Nu un beidzot - kā izskatās mans Drake setups.

Uztvērējs Drake R4B

Klasisks 9 lampu dubultas pārveidošanas superheterodīns. Starpfrekvences 5645 Khz (lattice kvarca filtrs) un 50 kHz (regulējams LC filtrs). Lampas 6BZ6 rf, 6HS6 mixer1, 12BE6 mixer2/xco, 12BA6 if1, 12BA6 if2, 6HS6 Pre-mixer, 12BA6 NBampl, 12AX7A Noice sharpner, 6EH5 af izeja, 0.5 vats. Ģeneratori, produktdetektors un citas ķēdes veidotas uz 13 pusvadītājiem, diodēm un 2 mikroshēmām.

Uztvērējam pamatā ir 6 amatieru diapazoni: 1.8, 3.5, 7, 14, 21 un 28.5 MHz un 10 papildus diapazoni, kurus var izvēlēties iegādājoties papildus kvarcus. Peldošais ģenerators nodrošina 500 khz diapazona pārklājumu.

Pārslēdzot diapazonu, uztvērējam ir jānoskaņo ieejas (un sinhroni vēl citi) kontūri uz maksimālo jutību. Noice blanker un Notch filtrs darbojās, dažreiz pat efektīvi.

Protams, ir RF un AF regulatori, AVC pārslēdzējs dažādiem darba režīmiem, pašu režīmu pārslēdzējs (SSB/CW un AM) un signāla joslas pārslēdzējs. Joslu var izvēlēties 0.4, 1.2, 2.4 un 4.8 Khz platu (-6 dB, -60 dB), turpat 3. heterodīnu var bīdīt visas joslas platumā, iegūstot LSB, USB, vai CW, kaut kur pa vidu. Jutība pie signāls/troksnis attiecības 10 dB ir 0.5 mkV.

Barošana – 230 V, iekšā savs transformators.

Skaņa ir tīra, signālus patīkami klausīties.

Skaļrunis Drake MS-4 un barošanas bloks Drake AC-4

Abi novietoti vienā korpusā. Skaļrunis vienkāršs papīrnieks, 1.5 reizes lielāks, kā VEF-12, vai vēlākajās Spīdolās. Skan atbilstoši. 4 omi, un novērtējot aptuveni 2-3 vati. Metāla korpuss rezonē, un vajadzētu pielietot kādu skaņu slāpējošu materiālu tā izpolsterēšanai. Tas vēlāk.

Barošanas bloks – viens transformators, diožu taisngrieži ar filtra kondensatoriem, nodrošina AC 13.6 v, DC -68V, 280V un 690 V izejas lampu anodiem. (Uztvērējam ir pašam savs transformators).

Raidītājs Drake T-4XC

Var darboties kā autonoms CW/SSB/AM/RTTY raidītājs, vai kā transivera papildinājums R4 tipa uztvērējiem (ar 5645 Khz pirmo starpfrekvenci). Ir sava frekvences noskaņošanas poga, kuru var pārslēgt arī uztvērēja pārskaņošanai. Shēma – tradicionāls jaucēju sakopojums, kas rezultātā iegūst pareizu raidāmo signālu 😊. Signālu filtrēšanai izmanto kvarca filtru. Raidītājā ir 10 lampas un kādi 15 pusvadītāji. Darbojās diapazonos no 1.8-30 Mhz, izvēloties diapazonus un pareizi pieskaņojot kontūrus. (Pamatā ir 5 amatieru diapazoni, bet ar papildus kvarciem, iespējami arī citi diapazoni. Ir dota iespēja darboties arī uz vienu, ar kvarcu stabilizētu, frekvenci) Darbojās USB, LSB, CW, AM un RTTY režīmos. (RTTY iespējams FSK, kā arī AFSK). No ērtībām – VOX, Anti VOX, CW VOX un aiztures. Strādājot telegrāfā uz uztvērēja zemfrekvences pastiprinātāju tiek padots manipulācijai atbilstošs audio tonis. Raidītāja izejā ir divas 6JB6A lampas, Pi kontūrs (domāts 50 omu izejai), un reāli 80 -100 vati antenā.

Ieregulējot VOX aiztures, ir ļoti patīkami ar viņu strādāt ēterā. Savdabīgu noskaņu rada arī zilā gaismas krāsa no mērinstrumentu un frekvenču skalām, kas raksturīga visiem Drake izstrādājumiem.

Un te SSB audio fails, kā R4-B skan caur skaļruni. Uztveršanas laikā pieskaņoju jutību, frekvenci un 3. heterodīna frekvenci joslu filtrā. Ieraksts mobilajā telefonā. Kā izveidošu tiešu ieraksta ķēdi diktafonā, ielikšu citu ierakstu:

LEJUPIELĀDĒT B...5_sd.m4a

Un te CW:

LEJUPIELĀDĒT B...9_sd.m4a

Pārskatam pievienoju arī shēmas:

Uztvērējam Drake R-4B: